I Petus 4:12-14
Nqe cim:
“Cov kwvtij uas kuv hlub, nej tsis txhob poob siab thaum nej raug kev tsimtxom, tej uas nej raug ntawd twb yog sim nej siab, nej tsis txhob xav hais tias tej kev tsimtxom ntawd tsis zoo li tej uas sawvdaws ibtxwm raug” (I Petus 4:12)
Lus nug xav:
– Yog tus ntseeg Yexus Khetos, peb tsis txhob xav tsis thoob rau ib yam dabtsi li? Vim li cas?
– Yuav ua li cas kom muaj kev zoo siab thaum raug sim siab?
– Peb cheemtsum npaj li cas kom tsis txhob ua tus neeg xav tsis thoob thaum ntsib raug kev sim siab?
Timthawj Petus yog tus neeg uas twb tau tsis kam lees yuav qhov uas Yexus Khetos tuag saum ntoo khaublig (Mathais 16:21-22). Tiamsis tom qab uas tus Tswv sawv hauv qhov tuag rov qab los, Petus muaj kev hloov tshiab, thiab nws ua tau siab tawv qhawv ntuas cov ntseeg uas yog neeg Yudais thiab lwm haivneeg uas khiav mus nyob txhua qhov li no: “Cov kwvtij uas kuv hlub, nej tsis txhob poob siab thaum nej raug kev tsimtxom, tej uas nej raug ntawd twb yog sim nej siab, nej tsis txhob xav hais tias tej kev tsimtxom ntawd tsis zoo li tej uas sawvdaws ibtxwm raug” (nqe 12). Vajtswv cov menyuam khiav tsis dhau txojkev tsimtxom, yog li tsis txhob xav tsis thoob thaum ntsib tej ntawd, thiab tsis txhob saib qhov ntawd ua nra hnyav. Vim qhov ntawd yog qhov uas Vajtswv xav kom peb koom nrog lossis ntsib zoo ib yam li tus Tswv raug (nqe 13). Tsis yog xav tsis thoob xwb, cov ntseeg Yexus yuav tsum “zoo siab” txhais tau tias zoo siab kawg nkaus!
Tiamsis cia kom muaj kev zoo siab thaum raug sim siab, cov ntseeg Yexus yuav tsum zeem paub. Tim ib, qhov uas raug txomnyem yog txojkev sim kom kev ntseeg ruaj, “thaum sawvdaws pom nws lub tshwjchim uas ci ntsa iab, nej yuav zoo siab kawg nkaus li” (nqe 13). Tim ob, tib txomnyem vim tus Tswv tau koob hmoov, Tswv Yexus twb hais hauv zaj lus qhia saum roob tias, “Thaum luag thuam nej thiab tsimtxom nej, vim nej yog kuv cov thwjtim, nej tau koob hmoov” (Mathais 5:11). Tim peb, tus Tswv tsis cia cov ntseeg tiv txomnyem ib leeg thaum nrog Nws mus, tiamsis muaj Vaj Ntsujplig nrog nraim peb thiab ntxiv zog rau peb, “Vajtswv twb txib Vaj Ntsujplig los nrog nej nyob lawm, Vajtswv tus Ntsujplig ntawd yog tus uas muaj tshwjchim ci ntsa iab” (nqe 14).
Tus Tswv tsis hais tias nrog Nws mus yuav tau zoo, kaj siab. Tiamsis Nws hais tias: “Cov kwvtij uas kuv hlub, nej tsis txhob poob siab thaum nej raug kev tsimtxom, tej uas nej raug ntawd twb yog sim nej siab, nej tsis txhob xav hais tias tej kev tsimtxom ntawd tsis zoo li tej uas sawvdaws ibtxwm raug” (nqe 12). Yog li, cov ntseeg Yexus yuav tsum npaj siab rawv ntsib tej hluavtaws sim siab, tsis txhob ua tus xav tsis thoob, tiamsis saib qhov ntawd yog zoo sijhawm pab kom kev ntseeg tus Tswv ruaj thiab loj hlob. Cia li zoo siab kawg nkaus vim yus muaj feem tau nrog tus Tswv tiv txomnyem, dhau qhov ntawd, peb paub tias Tswv Yexus twb tiv txomnyem li cas rau peb. Qhov uas tiv txomnyem vim tus Tswv lub npe yuav tau koob hmoov zoo ib yam li Nws tej lus hais, tsuav yog peb ntseeg ruaj tsis tso tseg xwb. Tej zaum cov txheebze, phoojywg txav deb peb thaum peb ntsib teebmeem, sim siab. Tiamsis Vaj Ntsujplig niaj hnub nrog nraim peb nyob thaum raug tej kev txhawj ntshai ntawd. Tsis txhob xav tsis thoob tiamsis cia li ntseg ruaj thiab nrog tus Tswv mus.
Thov Vajtswv,
Leej Txiv tus uas yog Vajtswv muaj kev hlub! Thov muab Koj Txojlus hnub no qhia nyuam yaus, kom nyuam yaus muaj lub siab khov kho tiv txhua yam kev txomnyem. Thov Leej Txiv tswj thiab ntxiv dag zog kom nyuam yaus tiv dhau, thiab yim hnub yim muaj zog hauv kev ntseeg. Nyuam yaus tuav Tswv Yexus lub npe thov, Amees.
Peb puas xav tsis thoob thaum ntsib raug tej kev sim siab?
Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoo: Kalatias 1
Kênh Youtube BHKTHN:

































