II Thexalaunikes 1:3-10
Nqe cim:
“Vajtswv yog tus uas ncaj ncees, nws yuav rau txim rau cov neeg uas tsimtxom nej” (II Thexalaunikes 1:6)
Lus nug xav:
– Timthawj Paulus tshajtawm qhov tseeb dabtsi los nplig Pawg Ntseeg Thexalaunikes siab thaum lawv ntsib tej kev txomnyem?
– Cov neeg uas tsis ntseeg Vajtswv yuav raug txiav txim li cas?
– Yam txhawb peb lub zog kom nyiaj taus tej kev txomnyem vim tus Tswv lub npe yog dabtsi?
Timthawj Paulus ua Vajtswv tsaug txog cov ntseeg hauv Thexalaunikes vim lawv txojkev ntseeg thiab kev ua siab ntev thaum ntsib kev tsimtxom thiab kev txomnyem (nqe 3-4). Timthawj Paulus xav txhawb lawv lub zog, nws thiaj tshajtawm ib qhov tseeb tob kawg nkaus hais tias: Vajtswv yog Tus ncaj ncees (nqe 5-6). Qhov no tsis yog tsuas qhia txog tej uas Vajtswv yuav ua xwb, tiamsis kuj qhia txog Nws tus yamntxwv thiab. Tus Vajtswv uas ncaj ncees yuav tsis nyob twjywm thaum pom kev phem, tiamsis Nws yeej yuav txiav txim rau tej kev txhaum (Khiavdim 34:7; Tej Lus Qhia 3:17). Cov ntseeg hauv Thexalaunikes tabtom raug tsimtxom, raug luag thuam thiab raug kev kub ntxhov vim lawv txojkev ntseeg. Timthawj Paulus ua tabpov rau lawv hais tias Vajtswv tus ncaj ncees yuav “rau txim rau cov neeg uas tsimtxom nej” (nqe 6). Ntawd yog ib lo lus cog tseg uas ruaj khov, Vajtswv tus kheej yuav ua kom muaj kev ncaj ncees kawg, tsis muaj leejtwg yuav cav tau (Loos 3:19-20; Phau Ntawv Nkauj 143:2).
Vajtswv ib txwm ua kom muaj txojkev ncaj ncees nrog Nws txojkev hlub tshua. Cov uas tsis ntseeg Vajtswv yuav raug txiav txim, hos cov uas ntseeg yuav tau “so” thaum Tswv Yexus rov qab los (nqe 7 HMOWSV). Lo lus “so” ntawm no txhais hais tias tau kev kaj siab, tau rov qab muaj zog thiab tau tshem tawm txhua yam kev hnyav siab. Raws li cov uas ntseeg Tswv Yexus, hnub txiav txim zaum kawg tsis yog hnub txaus ntshai, tiamsis yog hnub uas lawv txojkev ntseeg tau lees paub thiab lawv tej kev txomnyem tau nqi zog pauj rov qab txhij txhua.
Timthawj Paulus piav txog Tswv Yexus hnub Tswv Yexus rov los hais tias: “Thaum tus Tswv Yexus los yuav muaj cov timtswv ceebtsheej uas muaj Yexus lub tshwjchim thiab muaj nplaim taws cig lam lug nrog nws los” (nqe 8), qhov no yog ib daim duab qhia txog lub hwjchim loj kawg nkaus thiab kev dawb huv. Hnub ntawd yuav yog hnub koob hmoov rau cov pom Tus Vajntxwv uas muaj hwjchim ci ntsa iab, tiamsis yuav yog lub sijhawm txaus ntshai heev rau cov uas tsis kam txais Txojmoo Zoo. Kev txiav txim qhia tawm Vajtswv txojkev ncaj ncees, lub tshwjchim ci ntsa iab uas pub rau cov neeg tau cawmdim qhia tawm Nws txojkev hlub tshua. Ob yam no puavleej qhia txog Vajtswv txojkev dawbhuv thiab Nws qhov tseeb.
Txuas ntxiv, Timthawj Paulus hais ib lo lus uas muaj kev cia siab kawg nkaus tias: “…hnub ntawd txhua tus uas nws xaiv los ua nws haivneeg lawm, lawv yuav ua rau nws tau koob meej. Thaum cov ntseeg ntawd pom Yexus lub tshwjchim, lawv yuav xav tsis thoob li. Thaum ntawd nej yuav nrog lawv nyob ntawd thiab, rau qhov nej twb ntseeg Yexus Txojlus uas peb coj tuaj qhia rau nej lawm” (nqe 10). Qhov no yog qhov tseemceeb ntawm hnub txiav txim zaum kawg rau cov neeg tau txhiv dim lawm. Hnub ntawd tsis yog hnub ntshai, tiamsis yog hnub muaj kev xyivfab. Tswv Yexus yuav tau qhuas thiab tau koob meej nyob hauv Nws haivneeg. Kev txiav txim zaum kawg tsis yog qhov xaus, tiamsis yog qhov pib ntawm txojkev xyivfab mus ibtxhis nrog Tus uas cawm peb dim. Peb yuav pom tus Tswv uas ncaj ncees txiav txim raws li kev ncaj ncees tiag tiag. Qhov no yog lub zog txhawb kom peb kam nyiaj kev txomnyem vim tus Tswv lub npe.
Thov Vajtswv,
Tus Tswv, thov Koj ntxiv dag zog rau nyuam yaus thaum ntsib kev txomnyem thiab pab kom nyuam yaus nco ntsoov hais tias Koj yog Tus ncaj ncees uas yuav txiav txim raws kev ncaj ncees thaum Tswv Yexus rov qab los. Nyuam yaus tuav Tswv Yexus Khetos lub npe thov, Amees.
Thaum ntsib kev sim siab thiab kev txomnyem, peb puas tau txais kev nplig siab los ntawm Vajtswv txojkev ncaj ncees?
Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoos: Exalas 9
Kênh Youtube BHKTHN:






























