Khiavdim 3:1-12
Nqe cim:
“Vajtswv teb hais tias, “Kuv yuav nrog nraim koj, thiab thaum koj coj cov Yixalayees tawm hauv tebchaws Iziv los, nej yuav tuaj pehawm kuv saum lub roob no. Koj thiaj yuav paub hais tias kuv yog tus txib koj mus” (Khiavdim 3:12)
Lus nug rau sawvdaws xav:
– Mauxes yig tsis lees tus Tswv lolus nqua hu vim tej vimchiv twg?
– Mauxes totaub yuam kev zoo li cas yog li nws thiaj tsis kam lees tes haujlwm no?
– Tus Tswv lolus cog tseg txhawb peb zoo li cas nyob rau lub xyoo tshiab no?
Nyob rau peb hnub tsiab xyoo no, peb koom siab los tshawb xav zaj xwm uas Vajtswv hu Mauxes, kom tau kev txhawb zog los ua tus Tswv haujlwm ntau dua qub nyob rau xyoo tshiab. Mauxes tau cob qhia nyob hauv vajntxwv lub loog nram tebchaws Iziv nrog lub meejmom uas yog vajntxwv ib tug tub, nws dhau los ua ib tug neeg ntse ntsuav thiab muaj peevxwm heev. Tiamsis muaj ib qhov xwmtxheej tshwm tuaj raug nws ua rau nws yuav tsum raug khiav mus nkaum thiab txaus siab yug yaj rau nws yawmtxiv nyob hauv tebchaws Midias. Muaj ib hnub, Vajtswv tshwm los rau hauv ib tsob ntoo uas cig tsis paub tuag, nqua hu Mauxes rov mus pab cawm haivneeg Yixalayees dim ntawm kev ua cev qhev thiab ua tus coj tus Tswv haivneeg tawm hauv tebchaws Iziv, Mauxes ua xyem xyav thiab nrhiav txhua txoj haukev los yig kom dhau. Nws hais rau tus Tswv hais tias nws ntshai cov Yixalayees tsis ntseeg, nws ntshai tsis paub hais li cas vim nws yog neeg hais lus txhav ces yuav hais tsis tau kom Falaus tso cov Yixalayees tawm mus, Mauxes ntshai tsam ua tsis tiav vim tes haujlwm uas tus Tswv cob rau nws loj dhau lawm…
Thaum Mauxes hais tias “Kuv yog leejtwg” yuav ua li cas thiaj kam ua ib tes haujlwm loj zoo li no? ces Vajtswv teb hais tias“Kuv yuav nyob nrog nraim koj”. Thaum Mauxes xav hais tias “Kuv ua” ces Vajtswv ntuas Mauxes hais tias, tsis yog koj ua tiamsis Kuv nrog koj ua, pub peevxwm rau koj, nrog koj tawmtsam, tiamsis koj yuav tsum sawv mus thiab pib. Twb yog vim totaub yuam kev, yog li Mauxes thiaj yig tes haujlwm uas tus Tswv muab cob.
Ib lub xyoo tshiab tabtom pib ntawm peb hauv ntej, peb txhua tus yuav tau txais tej ncua caijnyoog uas zoo rau lub neej tiamsis kuj yuav tsis tsawg tej ncua caijnyoog ntsib kev txomnyem, yuav muaj tej kev sim siab loj, yuav muaj tej kev zoo siab, kev nyuaj siab sib txuam daws, yuav muaj ntau yam teebmeem los raug peb lub neej… Saib mus rau lub neej tom hau ntej muaj ntau zaug peb pom tias yus lub zog muaj nrim yuav nyuaj hla dhau tej kev txomnyem, ntau zaug ua rau peb tsis xav txhais ruam mus ntxiv. Ua tus Tswv tsaug vim tas nrho txhua yam ntawd tus Tswv twb paub, tus Tswv twb pom, tus Tswv twb hnov (nqe 7). Nyob ntawm peb, xyoo tshiab yog tej caij nyoog yav tom hau ntej tiamsis ntawm tus Tswv xubntiag ces tsuas yog tej caij nyoog tamsim no xwb. Peb raug quas los ntawm caij nyoog tiamsis tus Tswv tsis raug quas. Tswv Yexus tau coglus rau cov thwjtim ua ntej Nws rov mus saum ntuj tias: “kuv yuav nrog nraim nej mus txog hnub uas lub ntiajteb no kawg” (Mathais 28:20). No yog ib qhov kev txhawb zog loj heev, vim tus Tswv nyob nrog peb txhua lub sijhawm, koom ua haujlwm nrog peb, tus Tswv tsis muaj hnub ncaim peb mus, tsis muaj hnub tso peb tseg. Cia li koom siab coglus rau tus Tswv thiab coglus uake tias nyob hauv xyoo tshiab no, peb txhua tus txiav txim siab sawv ruaj khov hauv tus Tswv thiab tus Tswv tej lus los sib koom tes ua Vajtswv haujlwm ua ked.
Thov Vajtswv,
Tus Tswv, nyuam yaus ua koj tsaug vim Koj lolus cog tseg uas txhawb zog kawg nkaus tias Koj yuav nyob nrog nyuam yaus mus ibtxhis. Thov Koj pab kom nyuam yaus paub tag siab ua Koj tes haujlwm, tshaj tawm Koj txojkev cawm dim nyob rau lub xyoo tshiab no dhau los ntawm lub dag zog uas Koj pub. Nyuam yaus tuav Yexus Khetos lub npe thov, A-mees.
Peb puas zeem paub tias tus Tswv nyob nrog yus txhua lub sijhawm kom yus kub siab lug los ua tus Tswv haujlwm?
Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoo: 2 Xamuyees 24
Kênh Youtube BHKTHN: