Yaunas 2:1-11
Nqe cim.
“Tiamsis kuv yuav hu nkauj qhuas koj yuav tua tsiaj fij rau koj, thiab kuv yuav ua raws li uas kuv tau coglus tseg rau koj lawm. Txojkev cawm dim yog los ntawm tus TSWV los xwb!”” (Yaunas 2:9)
Lus nug rau sawvdaws xav.
– Vim licas Tus Cevlus Yaunas khiav nkaum tus Tswv?
– Lub ntsiab ntawm nws tej lus taij thov yog dabtsi?
– Nws coglus licas rau tus Tswv?
– Peb kawm tau yam dabtsi?
Vajtswv hais kom Tus Cevlus Yaunas mus lawm pem lub tuamceeb nroog Nineves, ceebtoom lawv “vim lawv tej kev ua phem ua qias twb nrov tuaj txog” tus Tswv lawm (Yaunas 1:2). Tiamsis Tus Cevlus Yaunas tsis mus lawm pem lub nroog Nineves uas nyob sab hnub tuaj yav qaumteb, nws ho nce nkoj khiav mus rau tim tebchaws Xapees uas nyob sab hnubpoob. Nws tsis xav kom cov neeg Nineves uas ua phem ua qias lees kev txhaum, nyob tsam tus Tswv yog “tus Vajtswv uas muaj kev hlub, siab ntev, siab dawb siab zoo, npaj rawv tos hloov siab thiab tsis rau txim” rau lawv (Yaunas 4:2). Nws xav pom lawv raug Vajtswv rau txim xwb. Tiamsis tus Tswv tso cua daj cua dub hlob heev los ntsawj hiavtxwv ua rau lub nkoj yuav tog thaum nws tseem pw tsaug zog rau theem hauv qab lub nkoj. Cov neeg uas nyob hauv lub nkoj ntshai heev, lawv rho ntawv saib leejtwg yog tus ua txhaum thiaj ua rau lawv raug kev txhawj ntshai li no, ces lawv rho tau Tus Cevlus Yaunas lub npe. Nws thiaj lees hais tias nws khiav nkaum Vajtswv, lawv thiaj ua ib siab muab nws pov rau hauv hiavtxwv, tamsim ntawd hiavtxwv cia li tus thiab tsis ntas ntxiv lawm (Yaunas 1). Vajtswv kom ib tug ntses loj heev tuaj nqos nws.
Thaum nyob hauv ntses plab peb hnub peb hmos, Tus Cevlus Yaunas tau ntsib tej kev txhawj ntshai thaum kev tuag los ze zuj zus. Nws xam pom txog tus kheej txojkev txomnyem. Nws hais tias: “Kuv nyob hauv tubtuag teb quaj thov koj pab kuv” txhais tau hais tias nyob hauv qhov ntxa, nws tsa ncauj taij thov tus Tswv (nqe 2-4). Nws qhia tshwm tus kheej txojkev poob siab hauv ntses plab tuaj. Lo lus “tej qab taw roob” (nqe 6) muaj lub ntsiab hais tias “tej av hauv qab” lossis “tej qhov tob”, hais txog lub qhov ntxa uas faus lub cev tuag. Nws xam pom tias tus kheej txojsia tabtom xam mus, kev tuag los ze zuj zus lawm. Thaum ntsib tej no, nws thiaj xav txog tus Tswv thiab tus Tswv “lub Tuamtsev uas dawbhuv” (nqe 4, 7). Nws tabtom tos tus Tswv kev pab, tus Tswv hnov nws tej lus thov thiab cawm nws dim.
Vajtswv tau siv tej kev txomnyem zoo li ib tug nplawm kev hlub los qhuab ntuas Tus Cevlus Yaunas, pab nws paub tig saib, taij thov tus Tswv, rov los ua tus Tswv haujlwm thiab paub hlub cov neeg tabtom raug kev puastsuaj tus ntsujplig. Thaum kawg Tus Cevlus Yaunas tsa suab ua tus Tswv tsaug thiab coglus yuav ua raws li tej uas nws tau cog tseg rau tus Tswv lawm; nrog rau tej ntawd nws kuj tsa suab qhuas tias txojkev cawmdim yog los ntawm tus Tswv los thiab lees paub tus Tswv txojkev tswjhwm uas loj kawg nkaus (nqe 9). Tus Tswv tau qhia tshwm Nws txojkev hlub rau Tus Cevlus Yaunas thiab Nws kuj yuav ua li ntawd rau cov neeg nyob hauv nroog Nineves.
Vajtswv yog tus muaj hwjchim, dawbhuv thiab kuj yog tus puv npo kev hlub. Niaj hnub nimno, tus Tswv kuj siv tej kev txomnyem, sim siab los qhuab ntuas peb. Thaum ntsib kev tws, thov kom peb txhob qaug zog, tas kev cia siab lossis yws tus kheej, yws tus Tswv tiamsis cia li tig ntsia tus Tswv uas muaj kev hlub, taij thov Nws pab ib yam li Tus Cevlus Yaunas hnub thaud.
Thov Vajtswv,
Leej Txiv Kev Hlub, thov zam txim rau nyuam yaus vim ntau zaug nyuam yaus tau ua txhaum tsis mloog Koj lus. Thov pab kom nyuam yaus paub hwm Koj thiab muaj kev hlub cov uas tsis tau ntseeg los ntawm qhov uas coj lawv los cuag Koj. Nyuam yaus tuav Yexus Khetos lub npe thov, Amees.
Peb puas thov Vajtswv zam txim rau tus kheej tej kev xav yuamkev thiab puas txaus siab xa Txojmoo Zoo mus cawm lwm tus dim lawm tau?
Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoos: Pajlug 19
Kênh Youtube BHKTHN: