Pajlug 19:17
Nqe cim:
“Thaum koj muab rau tus pluag yog koj qiv rau tus TSWV ntag, ces tus TSWV yuav them rov rau koj” (Pajlug 19:17)
Lus nug xav:
– Vajntxwv Xalumoos ntuas peb li cas thaum ntsib cov neeg pluag?
– Raws li vajntxwv pom, tes haujlwm no muaj lub ntsiab lus tseemceeb li cas?
– Yog peb ua raws li lo lus ntuas no, peb yuav tau txais yam dabtsi?
Txij thaum ub los txog niaj hnub nimno, tibneeg feem coob nyiam saib taus thiab xav txog cov neeg npluanuj dua cov neeg pluag. Cov Nyab Laj muaj ib lo lus hais tias: “Thấy người sang bắt quàng làm họ”, txhais tias: “Pom tus muaj lees ua koom xeem.” Tus kws sau pajhuam Nguyễn Bỉnh Khiêm kuj tau sau hais tias: “Còn bạc, còn tiền, còn đệ tử; Hết cơm, hết rượu, hết ông tôi!”, txhais hais tias: “Tshuav nyiaj, tshuav txiaj, tshuav thwjtim; Tas mov, tas cawv, tas koj wb!” Tiamsis tej ntawd tsuas yog txojkev ua neej ntawm neeg ntiajteb xwb, tsis yog txojkev ua neej ntawm tus uas hwm Vajtswv.
Nyob hauv no, Vajntxwv Xalumoos qhuab ntuas peb ib qhov tseeb: “muab rau tus pluag”, thiab qhov tshwjxeeb yog nws txuas txojkev hlub tshua cov neeg pluag nrog kev “qiv rau tus Tswv”. Tibneeg ntiajteb txaus siab ua ntau yam rau cov neeg npluanuj, txog qib uas ntshaw muaj hnub tau qiv txais nyiaj rau lawv kom muaj kev sib raug zoo thiab cia siab tias yuav tau txais tej yam zoo rov qab. Tiamsis Vajntxwv Xalumoos qhia hais tias, thaum peb “muab rau tus pluag”, ces yog peb tabtom qiv rau tus Tswv uas npluanuj thiab loj tshaj txhua tus! Txoj kevcai Xyoo Xanpataus (II Kevcai 15:7-11) qhia meej txog yam Vajtswv xav kom Nws haivneeg ua yog hlub thiab pab cov neeg pluag. Vajluskub Tshiab hais meej ntxiv txog lo lus qhuab ntuas no dhau ntawm Tswv Yexus thiab Yakaunpaus tej lus qhia (saib Mathais 25:34-46; thiab Yakaunpaus 2:1-13).
Tsis tas li ntawd xwb, nqe Pajlug no qhia pom tias tus uas hlub thiab pab cov neeg pluag yog los ntawm nplooj siab paub Vajtswv thiab hwm Nws. Hauv Tswv Yexus Zaj Lus Qhuab Qhia Saum Roob (Mathais 6:19-24), muaj kev sib txuas ntawm lub siab dawb dav nrog rau kev pehawm thiab kev hlub Vajtswv. Tus uas muaj siab dawb dav, pub ntau rau cov neeg pluag los tsis tau txhais hais tias lawv yog cov pehawm thiab hlub Vajtswv, lossis hlub cov neeg pluag tiag. Tiamsis tus uas pehawm Vajtswv thiab hlub Vajtswv TSEEB TIAG, feem ntau yog tus uas muaj lub siab dawb thiab hlub cov neeg pluag. Vajluskub qhia hais tias: “Yog tus npluanuj pom nws kwv nws tij txomnyem, tiamsis nws tsis quavntsej lawv li, tus ntawd yuav ua li cas hais tau hais tias nws yog tus uas hlub Vajtswv” (I Yauhas 3:17).
Tus uas “muab rau tus pluag” tsis yog ua kom luag pom lossis kom luag qhuas, tiamsis ua vim txojkev hlub thiab tshwjxeeb yog vim hwm Vajtswv. Tiamsis, Vajluskub qhia meej hais tias Vajtswv pom txhua yam, thiab Nws yuav “them rov” rau tus uas ua zoo ntawd. Nyob hauv Zaj Lus Qhuab Qhia Saum Roob, Tswv Yexus qhia hais tias: “Tiamsis thaum nej pab ib tug neeg txomnyem, nej tsis txhob pub nej sab tes laug paub hais tias nej sab tes xis ua dabtsi. Thaum nej pab lwm tus, nej cia li pab twjywm xwb, nej Leej Txiv tus uas nyob saum ntuj pom tej uas nej ua twjywm ua ntawd nws thiaj yuav muab nqi zog rau nej” (Mathais 6:3-4). Lo lus coglus hais txog Vajtswv tej nqi zog hauv Phau Vajluskub Tshiab tsis yog hais txog koob hmoov sab nqaij tawv, kev npluanuj lossis tau luag hwm, tiamsis yog hais txog tej koob hmoov sab ntsujplig thaum paub tias Vajtswv txaus siab rau peb thiab peb ua tau ib lub neej muaj nqis. Thov Vajtswv pab peb niaj hnub ua neej hlub lwm tus raws li Nws Txojlus qhia.
Thov Vajtswv,
Tus Tswv, thov Koj pub nyuam yaus muaj Koj lub siab thiab Koj ob txhais tes, kom nyuam yaus paub hlub, paub pub thiab paub faib tej koob hmoov uas Koj pub rau cov neeg txomnyem nyob puag ncig. Nyuam yaus tuav Tswv Yexus Khetos lub npe thov, Amees.
Leejtwg yog “tus neeg pluag” nyob ib puag ncig peb? Peb txiav txim siab yuav ua li cas?
Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoos: Malakaus 16
Kênh Youtube BHKTHN:

































