II Xwmtxheej Vajntxwv 32:24-33
“Tus Tswv ntxub txhua tus uas khavtheeb, nws yuav tsis pub lawv khiav dim txojkev txiav txim li.” (Pajlug 16:5)
Lus nug rau sawvdaws xav:
– Vim li cas tus Tswv chim rau Vajntxwv Hexekiyas?
– Vajntxwv ua li cas kom dim tus Tswv qhov kev chim?
– Peb kawm tau Tswv Yexus tus qauv txo hwjchim zoo li cas?
Vajntxwv Hexekiyas raug mob hnyav heev yuav tuag. “Thaum ntawd” (nqe 24), yog lub sijhawm uas cov Axilias tus Vajntxwv Xenakhelis tuaj ntaus tebchaws Yudas. Vajntxwv thov Vajtswv pab, tus Tswv teb nws tej lus thov thiab ua ib lub cim qhia kom vajntxwv paub tias nws tej mob zoo lawm. II Vajntxwv 20:1-11 qhia paub lub cim ntawd yog tus Tswv ua rau tus duab ntawm tus ntaiv nce mus kaum qib. Vajtswv kho vajntxwv tus mob zoo thiab pub ua neej ntxiv kaum tsib xyoos. Txawm yog li ntawd los, vajntxwv tsis ua pauj tus Tswv txoj koob hmoov hlub uas yog ua tus Tswv tsaug thiab paub tias tej uas nws muaj yog Vajtswv pub, vajntxwv cia li khavtheeb khav txiv. Yog li ntawd, tus Tswv thiaj chim rau vajntxwv, nrog rau cov pejxeem Yudas thiab nroog Yeluxalees. Tiamsis thaum kawg, vajntxwv thiab cov pejxeem hauv nroog Yeluxalees lees txim, txo hwjchim thiab tsis khavtheeb ntxiv lawm, yog li tus Tswv thiaj tsis chim rau lawv lawm.
Tej zaum yog vajntxwv “npluanuj, tsimtxiaj” thiab “tej haujlwm uas nws ua tau zoo” (nqe 27, 30) yog li nws thiaj xeeb muaj lub siab khavtheeb. Thaum vajntxwv Npanpiloos cov nomtswv tuaj “Vajtswv cia Hexekiyas ua raws li nws lub siab nyiam, rau qhov Vajtswv xav sim Hexekiyas siab” (nqe 31), thiab kuj ua rau vajntxwv paub tias nws tshuav qhov twg ua tsis tau zoo. Qhov nqi zog uas vajntxwv khavtheeb yog coj cov nomtswv Npanpiloos mus saib nws tej qhov kub khav nws txojkev npluanuj. Yog li ntawd, tom qab no nws tej qhov kub raug cov Npanpiloos tuaj txeeb tas mus (II Vajntxwv 20:16-17).
Ntu Vajluskub no hais txog ob zaug kev khavtheeb khav txiv hauv lub siab (nqe 25-26), thiab ob zaug hais txog tus Tswv txojkev chim. Tus Tswv txojkev chim tsis chim thaum uas vajntxwv tas siab ua tus Tswv tej haujlwm. Tiamsis tus Tswv chim thaum Vajntxwv Hexekiyas khavtheeb, thiab tsuas yog tsis chim thaum “Vajntxwv Hexekiyas txo hwjchim qis” (nqe 26). Txawm ua li ntawd los, tom qab no cov neeg Yudas yeej tseem raug lub txim tu siab heev ntawm qhov uas vajntxwv khavtheeb thiab raug cov Npanpiloos tua.
Tus Tswv ntxub cov neeg uas muaj lub siab khavtheeb thiab lawv yuav khiav tsis dim Nws txojkev rau txim li (Pajlug 16:5). Tus uas khavtheeb txeeb tus Tswv lub tshwjchim rau nws tus kheej, thiab hais tias yog nws tus kheej ua tau txhua yam. Thaum tus Tswv pub koob hmoov rau peb, ua tau txhua yam ces qhov ntawd yog lub sijhawm uas dab ntxwgnyoog sim peb siab heev dua kom peb xeeb muaj lub siab khavtheeb, thiab thaum zoo li ntawd “tus Tswv yuav chim heev” rau peb. Yog Vajtswv cov menyuam, peb yuav tsum kawm Tswv Yexus tus qauv txo hwjchim, Nws txaus siab los hauv ntiajteb no ua tubqhe, kam tuag txomnyem ntsuav, ris kev mob saum ntoo khaublig cawm kom peb dim (Filipis 2:5-9). Cia li tso lub siab uas khavtheeb tseg kom peb tsis raug tus Tswv txojkev chim.
Thov Vajtswv,
Tus Tswv, thov Koj pub kom nyuam yaus muaj lub siab zoo ib yam li Yexus Khetos lub kom nyuam yaus txo hwjchim, tshem tawm txhua yam tsis zoo hauv nyuam yaus lub siab khavtheeb uas Koj ntxub mus. Nyuam yaus tuav Yexus Khetos lub npe thov, Amees.
Peb pom yus tus kheej tabtom khav yam dabtsi?
Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoo: II Xwmtxheej Vajntxwv 14
Kênh Youtube BHKTHN:

































