Daim Duab Loj – 12/12/2022

593

 

 

Daniyees 11:21-35

 Nqe cim:

Kuv pom hais tias txojkev txomnyem uas tamsim no peb raug yeej piv tsis tau lub tshwjchim ci ntsa iab uas Vajtswv yuav pub rau peb yav tom ntej no.” (Loos 8:18).

 

Lus nug rau sawvdaws xav:

  • Nqe 21-35 hais txog leejtwg?
  • Vim li cas tus Tswv pub rau Daniyees pom lub neej tom ntej zoo li ntawd?
  • Yuav ua li cas kom peb ntsia pom tagnrho daim duab loj, tsis txhob yog pheej ntsia tej uas peb qhov muag pom?

Nqe 21-35 hais txog “ib tug neeg limhiam heev”, hauv keebkwm nws yog Antiochus IV Epiphanes (saib ntxiv Daniyees 8:9-12; 23-25). Lwm phau Vajluskub txhais lo lus no hais tias “ib tug niag neeg tsis tsim txiaj, siab tsis zoo” txawm yog nws tis npe hu ua Epiphanes, txhais tau hais tias yog “tus neeg muaj tshwjchim”. Antiochus ntxub Vajtswv haivneeg heev. Xyoo 169 U.Y, nws rhuav lub nroog Yeluxalees, lub Tuamtsev thiab tua cov neeg Yudais ntau leej tuag. Tsis yog li ntawd xwb, nqe 29-35 qhia paub “tus neeg lim hiam” no “ua tsis huv rau tus Tswv lub Tuamtsev”, “muab tej yam phem qias, tsiv saib los teeb hauv”. Raws li ntaub ntawv sau tseg, Antiochus muab cov neeg Kilis tus mlom Zeus los teeb rau hauv Tuamtsev nroog Yeluxalees; qhia kom tsis fij khoom txhua hnub lawm. Vim qhov no thiaj ua rau ob pab neeg sib faib: Pab uas tso Vajtswv tej kevcai tseg vim ntshai tuag thiab pab uas txawj ntse “muab siab npuab Vajtswv”, txaus siab “tuag rau hniav ntaj hniav riam, raug luag muab hluavtaws hlawv, raug ntaus, raug huab thiab coj mus ua qhev ib ntus.ua siab ntev mus txog hnub kawg (nqe 32-35).

Vim li cas tus Tswv pub rau Daniyees thiab Nws haivneeg paub tej xwmtxheej keebkwm yuav muaj tiav tom qab no? Tim ib, tus Tswv xav kom lawv paub hais tias txawm yog txhua yam hloov pauv tas los “tus Tswv tswj vajntxwv lub siab…” (Pajlug 21:1) kom tus Tswv haivneeg cia siab ntsoov rau Nws. Tim ob, tibneeg nyiam ua yuam kev, pheej ntsia tej uas qhovmuag pom xwb. Yog li, tus Tswv thiaj pub rau tus cevlus Daniyees thiab Nws haivneeg pom lub neej tom ntej, rau qhov lawv txojkev cia siab loj tshaj yog “txog lub sijhawm kawg”, thaum txhua yam kev txomnyem tsis muaj, thaum muaj yeej thiab cov neeg “txawj ntse” ncaj ncees nrog tus Tswv tau ntuj ceebtsheej los ua lawv tug (nqe 35).

Lub sijhawm Timthawj Paulus mus qhia Txojmoo Zoo, nws ntsib ntau yam kev txomnyem, sim siab, tsimtxom hnyav heev, txawm li ntawd los Paulus yeej ntseeg ruaj khov tus Tswv txojkev npaj rau nws. Yog li ntawd, Paulus tsis saib tej kev txomnyem ua kev qaug zog, tiamsis nws ntsia ntsoov tus Tswv daim duab uas muaj tshwjchim ci ntsa iab lub sijhawm kawg, vim qhov kev cia siab li no thiaj ua rau Paulus mus ntxiv, txawm yog raug kaw hauv tsev lojcuj los nws yeej zoo siab qhia Txojmoo Zoo. Twb yog li ntawd, Paulus thiaj txhawb cov ntseeg kom cia siab ntsoov rau Vajtswv, Kuv pom hais tias txojkev txomnyem uas tamsim no peb raug yeej piv tsis tau lub tshwjchim ci ntsa iab uas Vajtswv yuav pub rau peb yav tom ntej no.(Loos 8:18). Qhov no yog lub zog loj pab kom Timthawj Paulus thaum ub thiab peb txhua tus tamsim no ruaj siab ua tus Tswv haujlwm.

 

Thov Vajtswv,

Vajtswv, thov Koj qhia kom nyuam yaus ntsia pom daim duab uas Koj lub hwjchim kav, thiab nco ntsoov hais tias txawm yog yuav zoo li cas los xijpeem, thaum kawg tau txais kev kaj siab thiab pom Koj lub tshwjchim xwb. Amees.

Txawm yog nimno yuav zoo li cas los xijpeem, peb ntseeg hais tias lub neej tom ntej nyob hauv tus Tswv txhais tes xwb?

Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoos: Yelemis 31:23-40

Kênh Youtube BHKTHN:

https://www.youtube.com/c/bhkthn

Bài trướcBình Phước: Kỷ Niệm 60 Năm Tin Lành Đến Bù Đăng
Bài tiếp theoSa Pŏk Rup Prŏng – 12/12/2022