Yaxayas 1:13-18
Nqe cim:
“Nej yuav tsum ua siab dawb siab zoo, ib tug hlub ib tug, thiab ib tug zam txim rau ib tug, ib yam li Vajtswv twb zam txim rau nej cov uas ntseeg Yexus Khetos lawm” (Efexus 4:32)
Lus nug rau sawvdaws xav:
– Tus cev lus Yaxayas qhia paub hais tias Vajtswv zam txim li cas rau Nws haivneeg?
– Tswv Yexus thov Vajtswv rau cov uas muab Nws ntsia rau saum ntoo khuablig li cas?
– Ua li cas kom peb zam txim tau rau cov uas ua rau peb mob loj loj lawm?
Tus cev lus Yaxayas qhia pom cov Yudais lub txim loj thiab Vajtswv txoj kev zam txim uas puv npo. Vajtswv yog tus dawb huv, Nws ntxub kev txhaum. Yog hais tias cov Yudais tawv ncauj thiab txeev pheej maub mus ua kev txhaum, ces txawm lawv mus rau hauv lub tuam tsev fij ntau yam khoom rau Vajtswv, mus koom tej rooj kevcai tseemceeb, hu nkauj qhuas Vajtswv, thov Vajtswv ntev li cas los xij, Vajtswv yuav ntxub thiab tsis kam mloog lawv tej lus thov (Yaxayas 1:1-17). Tiamsis yog thaum Vajtswv haivneeg lees txim thiab tso kev txhaum tiag tiag, Vajtswv muaj lo lus zoo kawg nkaus rau lawv hais tias: “Txawm yog nej tej kev txhaum yuav liab cuag ntshav los kuv yuav ua kom dawb paug li daus, txawm yog nej tej kev txhaum dub doog los kuv yuav ua kom dawb paug li tej plaub yaj” (nqe18). Yaxayas qhia pom hais tias Vajtswv tus muaj lub siab ntev muaj kev hlub npluamias tiamsis cia kom tau zam txim mas tus neeg txhaum yuavtsum lees txim tso kev txhaum tiag tiag. Tus uas tso kev txhaum tseg tiag tiag tau Vajtswv zam txim huv tibsi rau. Vajtswv txoj kev zam txim tseeb zoo kawg nkaus tiag!
Saum ntoo khaublig, Tswv Yexus tau thov Vajtswv rau cov uas muab Nws ntsia hais tias: “Txiv, thov koj zam txim rau lawv! Rau qhov lawv tsis paub hais tias lawv ua dabtsi” (Lukas 23:34). Xatefanaus xyaum Tswv Yexus tus qauv, thaum raug tawmtsam thiab muab pobzeb ntaus, ua ntej yuav tuag nws kuj thov Vajtswv: “Tus Tswv! Thov koj zam txim rau lawv.” Thaum nws hais li ntawd tas, ces nws txawm tu siav nrho lawm” (Tes Haujlwm 7:60). Thaum uas peb ua neej raws li Vajtswv Txojlus qhia lawm, peb yuav tsis ua phem pauj phem tiamsis peb yuavtsum thov Vajtswv foom koob hmoov rau peb cov yeebncuab. Muab txoj kev zoo los kovyeej kev phem yog ua rau Vajtswv tau ntsejmuag thiab cawm peb dim ntawm lub siab ntxub lwm tus (Loos 12:17-21).
Timthawj Paulus qhia: “Nej yuav tsum ua siab dawb siab zoo, ib tug hlub ib tug, thiab ib tug zam txim rau ib tug, ib yam li Vajtswv twb zam txim rau nej cov uas ntseeg Yexus Khetos lawm.” (Efexus 4:32). Vajtswv xav kom peb zam txim li Nws tau zam txim rau peb hauv Cawmseej Tswv Yexus lawm. Thaum muaj ib tug neeg ua txhaum rau peb, nws lees kev txhaum tiag tiag, cia li zam txim rau nws. Yog lawv tseem tawv ncauj tsis lees txim, tso kev txhaum cia li thov Vajtswv zam txim rau nws, qhia tus ntawd kom nws zeem paub qhov yuam kev kom nws hloov siab tso kev txhaum tseg. Tswv Yexus hais tias: “Tiamsis yog nej tsis zam txim rau lwm tus, nej Leej Txiv tus uas nyob saum ntuj ceebtsheej yuav tsis zam txim rau nej thiab” (Mathais 6:15). Muaj qee zaug peb yeej hnov qab tsis tau tej uas lwm tus ua rau peb mob heev lawm. Txawm li ntawd los, zam txim li Vajtswv zam txim yog ib lo lus samhwm, peb yuavtsum thov Vajtswv kawg siab ntsws, cia Vaj Ntsujplig lub hwjchim ua rau peb muaj kev hlub thiab kev zam txim puv npo rau cov ua rau peb mob lawm.
Thov Vajtswv,
Vaj Leej Txiv, Koj Txojlus qhia tias kev zam txim rau tus uas ua txhaum rau nyuam yaus yog ib lo lus samhwm thiab kuj yog ib qho kev sim siab uas nyuam yaus yuavtsum vamkhom Koj lub zog mloog lus. Thov pab nyuam yaus ua neej zam txim li Koj ib txwm zam rau nyuam yaus lawm. Nyuam yaus tuav Tswv Yexus Khetos lub npe thov, Amees.
Peb thov Vajtswv thiab zam txim rau tus uas ua rau peb mob li cas?
Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoos: Phau Ntawv Nkauj 52-53
Kênh Youtube BHKTHN:

































