Mathais 20:1-7
Nqe cim:
“Nej yog Vajtswv haivneeg. Vajtswv hlub nej thiab xaiv nej cia ua nws cov menyuam lawm…” (Kaulauxais 3:12a)
Lus nug rau sawvdaws xav:
– Tswv Yexus muab Ntuj Ceebtsheej piv zoo li cas?
– Vim li cas tus tswv vaj pheej tawm mus nrhiav tub zog thaum sawv ntxov mus txog tsaus ntuj kom tau neeg los ua haujlwm hauv lub vaj txiv hmab?
– Peb cheemtsum coglus dabtsi thaum zeem paub Vajtswv nplooj siab hlub yus?
Tswv Yexus muab Ntuj Ceebtsheej piv zoo ib yam li tus tswv vaj tawm mus nrhiav neeg los ua haujlwm rau hauv nws lub vaj txiv hmab. Nyob rau tebchaws Yudas muaj ib qhov chaw hu ua lub kiab khw ua zog, muaj ntau leej tuaj nyob ntawd tos cov tswv tuaj ntiav yus mus ua haujlwm. Lawv yog cov neeg uas tsis muaj liaj teb ua, tsuas tos rawv ua zog tau nyiaj los pab tus kheej thiab tsevneeg xwb. Tus nqi ntiav nyob ntawm lawv thiab tus tswv sib tham haum. Hauv nqe 2, qhov uas sib tham tus nqi ib lub nyiaj rau ib hnub ua haujlwm yog qhov kev sib tham ncaj ncees ntawm tus tswv ntiav nrog rau cov neeg ua zog, rau qhov ib lub nyiaj lawv twb yug taus tus kheej thiab tsevneeg hauv ib hnub lawm.
Qhov uas tus tswv vaj pheej tawm mus nrhiav zog ntau zaus, thaum sawv ntxov mus rau yav tsaus ntuj qhia paub tias hauv lub vaj txiv hmab muaj ntau txoj haujlwm ua. Thaum yuav luag txog 5 teev tsaus ntuj, tus tswv vaj tseem pom muaj neeg sawv tom khw ncig nquj nquas nrhiav tsis tau haujlwm ua. Los ntawm lub siab hlub tshua, tus tswv vaj thiaj ntiav tagnrho cov neeg los ua haujlwm hauv nws lub vaj txiv hmab. Ntu sijhawm tu txiv hmab nyob tebchaws Yudas xam txij thaum tsob txiv hmab tawg paj mus txog thaum sau yog kwvlam li ob lub hlis, tus tswv vaj cheemtsum ntiav cov neeg ua zog tu txiv hmab, thaum txog lub caij sau txiv hmab cheemtsum neeg sau thiab ziab lossis tsuam cov txiv hmab kom qhuav ua ntej lub caij ntuj nag los txog. Yog li ntawd, thaum lub caij de txiv hmab tus tswv vaj cheemtsum muaj neeg coob sau txiv hmab kom tas.
Dhau zaj lus no, peb pom yus tus duab. Vajtswv yog tus uas hlub, xaiv peb thiab pub peb muaj cai los nrog Nws sib raug zoo. Nyob hauv Nws Pawg Ntseeg muaj cov neeg uas ntseeg Vajtswv ntev tiamsis kuj muaj cov neeg uas nyuam qhuav ntseeg kiag, tagnrho txhua tus puavleej yog cov neeg uas tau tus Tswv hlub thiab xaiv cia. Yam uas peb cheemtsum coglus tseg, txawm yog ntseeg Vajtswv ntev pestsawg los, yuav tsum rau siab ntso ua tus Tswv tes haujlwm kom tas yus feem xyuam. Kev sim siab rau cov tub zog yog nkees thiab xav tias yus twb ua haujlwm ntau heev lossis tsis pom tus tswv vaj tuaj saib, hais kom ua. Peb yuav tsum ua tus Tswv tes haujlwm tas siab, ua li no yog peb nco ntsoov ua tus Tswv tsaug qhov uas Nws hu peb ib yam li Timthawj Paulus hais hauv I Timautes 1:16, “Vajtswv tseem hlub kuv. Qhov uas Vajtswv hlub kuv li ntawd, twb yog Vajtswv qhia rau sawvdaws paub hais tias txawm yog kuv muaj txim loj dua sawvdaws los Yexus Khetos tseem ua siab ntev rau kuv thiab….” Peb txhua tus yuav tsum nco ntsoov tus Tswv tej lus hais, “cov nplej uas zoo hlais lawm muaj ntau, tiamsis cov neeg uas hlais muaj tsawg. Nej cia li thov tus tswv teb kom nws txib dua ib co neeg mus pab hlais nws cov nplej” (Lukas 10:2), sib koom tes tshaj qhia Txojmoo Zoo kom coob leej hnov thiab tau txais kev cawm dim.
Thov Vajtswv,
Tus Tswv, nyuam yaus ua Koj tsaug vim Koj xaiv thiab pub nyuam yaus los rau hauv Koj lub vaj txiv hmab uas yog Koj Pawg Ntseeg, thov Koj qhia kom nyuam yaus paub ua Koj tsaug los ntawm qhov ncaj ncees ua haujlwm. Nyuam yaus tuav Tswv Yexus lub npe thov, Amees.
Peb puas tabtom yog tus tubqhe ua haujlwm tas feem xyuam vim ua Vajtswv tsaug qhov uas Nws pub mus nyob saum Ntuj Ceebtsheej?
Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoo: I Vajntxwv 18
Kênh Youtube BHKTHN: