Lukas 18:1-8
Nqe cim:
“Vajtswv haivneeg uas niaj hnub niaj hmo thov Vajtswv pab, Vajtswv yuav tsis pab hais lawv zaj los? Vajtswv yuav tos ntev mam li pab lawv los?” (Lukas 18:7)
Lus nug rau sawvdaws xav:
– Tus nom txiav txim hauv Tswv Yexus zaj lus pivtxwv yog tus neeg zoo li cas?
– Nqi zog ntawm tus poj ntsuam ua siab ntev yog dab tsi?
– Tswv Yexus xav qhia dab tsi rau peb dhau zaj lus pivtxwv no?
Tswv Yexus hais ib zaj lus pivxwv txhawb Nws cov thwjtim zog yuavtsum “niaj hnub thov Vajtswv” thiab “tsis txhob qaug zog” (nqe 1). Tus poj ntsuam hauv zaj xwm tabtom ntsib kev tsis ncaj ncees cheemtsum tus nom txiav txim pab txiav txim ncaj ncees. Tus sau phau ntawv Lukas qhia paub ob zaus hais tias tus nom hauv zaj lus pivtxwv no tsis ntshai Vajtswv thiab tsis hwm leejtwg li (nqe 2, 4). Tswv Yexus qhia kiag hais tias tus nom no yog ib tug neeg “siab tsis ncaj” (nqe 6). Txawm li ntawd los tsis quav ntsej txog tus nom txoj kev tsis ncaj ncees, tus poj ntsuam no niaj hnub tuaj thov tus txiav txim ntawd hais tias, “Thov koj pab hais rooj plaub uas luag kom kuv!” tiamsis taij thov tau ntev los lawm los tus nom tsis quav ntsej li. Txawm raug tsis lees pab ntau zaus, los tus poj ntsuam no tsis qaug zog, tsis tso tseg. Kev ua siab ntev thiab pheej niaj hnub tuaj taij kom tau kev ncaj ncees ntawm tus poj ntsuam ua rau tus nom tsis ncaj raug kev tab kaum tiv tsis taus, nws thiaj yuavtsum pab hais kom tas rooj plaub ntawd rau tus poj ntsuam. Kev ua siab ntev ntawm tus poj ntsuam txais tau nqi zog thiab tau hmov tshua “txiav txim ncaj ncees” rau.
Tom qab zaj lus pivxwv, Tswv Yexus hais ob peb qhov txog Vajtswv tus yam ntxwv thiab tus cwjpwm hauv kev ntseeg. Tswv Yexus siv tus nom tsis ncaj no cov lus ua lus pib hais txog Vajtswv kev txiav txim ncaj ncees rau txhua tus uas “niaj hnub niaj hmo thov Vajtswv pab”. Tus nom hauv zaj xwm yog ib tug nom tsis ncaj ncees thiab tsis quav ntsej txog tej yam uas tus poj ntsuam cheemtsum. Txawm li ntawd los thaum kawg vim tus poj ntsuam kev ua siab ntev, tus nom txiav txim yuavtsum hais kom tau kev ncaj ncees rau nws. Yog li ntawd Vajtswv yog tus muaj kev hlub thiab ncaj ncees paub tseeb tseeb hais tias Nws yeej yuav teb Nws cov menyuam txhua tus uas ua siab ntev taij thov kev cheemtsum pab ntawm Nws.
Tus poj ntsuam kev ua siab ntev piv li peb kev cheemtsum yuavtsum thov Vajtswv tsis tseg tsis tu (1 Thexalaunikes 5:17). Thov Vajtswv hloov peb ntau dua li hloov cov neeg ib ncig ntawm peb. Ua siab ntev thov Vajtswv, pab tau peb haj yam tso siab rau Vajtswv cia rau Nws ua Tswv ua haujlwm rau peb hauv kev ntseeg. Ntawd yog vimchiv uas Tswv Yexus xaus zaj lus pivtxwv ua ib lolus nug hais tias: “Thaum Neeg Leej Tub los, cov neeg uas nyob hauv ntiajteb no puas yuav muaj tus uas ntseeg nws lawm?” (nqe 8). Vajtswv xav ntuas Nws cov menyuam yuavtsum ua siab ntev thov Vajtswv mus txog hnub Nws rov los. Tswv Yexus kuj qhia pom muaj lub siab ntev yog yam uas cheemtsum thiab txawj vamkhom Vajtswv pab thaum uas tseem nyob tos txog hnub Nws rov los, vim lub ntiajteb no yuav muaj puv nkaus kev tsis ncaj ncees. Zaj kawm no sim peb, txawm hais tias txoj kev ncaj ncees peb tabtom nrhiav tsis tau los txog los xij, tsis yog tsuas thov Vajtswv xwb tiamsis tseem yuavtsum yog ntseeg thiab tso siab plhuav txhua yam rau Vajtswv.
Thov Vajtswv,
Vajtswv, txawm yog nyuam yaus ntsib ntaus yam kev tsis ncaj ncees, kev sim siab hauv kev ua neej los thov pab kom nyuam yaus txeev ua siab ntev thov Vajtswv, tsis qaug zog, ncaj ncees ceev kev ntseeg mus txog thaum Tswv Yexus rov qab los. Nyuam yaus tuav Tswv Yexus Khetos lub npe thov. Amees.
Peb paus qaug zog thov Vajtswv? Zaj kawm no ntuas peb tej yam dab tsi?
Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoos: Yaxayas 35
Kênh Youtube BHKTHN: