2 Xamuyees 12:13-23
Nqe cim:
“Daviv hais tias, “Kuv tau ua txhaum rau tus TSWV lawm tiag” (2 Xamuyees 12:13)
Lus nug rau sawvdaws xav:
– Vajntxwv Daviv ua li cas thaum hnov tus cev lus Nathas hais tawm tej kev txhaum uas nws tau ua?
– Yam dab tsi qhia pom Vajntxwv Daviv tso kev txhaum tiag tiag?
– Peb cheemtsum ua dab tsi kom tau Vajtswv zam txim thaum ua txhaum?
Tomqab uas tus cev lus Nathas hais lus ntse ntsuav tiamsis tawv qhawv hais tawm Vajntxwv Daviv kev txhaum uas tau yuav Uliyas tus pojniam thiab tua nws, vajntxwv tsis nrhiav kev daws kev txhaum, tsis ua lim hiam rau tus uas hais tawm nws kev txhaum li lwm tus ibtxwm ua, tiamsis Vajntxwv txo hwjchim mloog, lees paub nws kev txhaum thiab qhia tshwm lub siab tso kev txhaum tseg tabmeeg Nathas xubntiag hais tias: “Kuv tau ua txhaum rau tus TSWV lawm tiag”. Thaum ntsib tej kev nyuaj siab, lees kev txhaum no, tomqab ntawd Vajntxwv Daviv tau sau Ntawv Nkauj 51, tabmeeg qhia tshwm lub siab tso kev txhaum tseg thiab thov Vajtswv zam txim.
Txawm yog Vajntxwv Daviv lees txim thiab tso kev txhaum tseg, tau Vajtswv zam txim lawm, tiamsis Nathas qhia paub hais tias Vajntxwv yuavtsum tau ris tej nuj nqis uas nws tau ua (nqe 10-12, 14). Tomqab ntawd, Vajtswv ua rau Daviv thiab Npasenpas tus menyuam mob hnyav heev. Vajntxwv thiaj mus rau hauv nws chav, pw rau hauv av, yoo mov, thiab thov Vajtswv kev hlub tshua tau xya hnub, tiamsis tus menyuam twb tuag lawm. Thaum hnov hais tias tus menyuam tuag lawm, Vajntxwv Daviv sawv tsees los da dej thiab tu cev huv si mus rau hauv Tuamtsev pehawm Vajtswv (nqe 20). Vajntxwv qhia paub hais tias thaum tus menyuam tseem ciaj, nws yoo mov thov Vajtswv thiab cia siab hais tias Vajtswv yuav hlub tshua thiab tseg tus menyuam tiamsis hnub no tus me nyuam twb tuag lawm ces nws ua li Vajtswv siab nyiam thiab ntseeg hais tias ib hnub yav tom ntej yuav tau ntsib tus menyuam (nqe 22-23). Nov tseeb tseeb yog tus cwjpwm tso kev txhaum tiag tiag thiab lees yuav tej nuj nqis uas yus tau ua txhaum.
Vajntxwv Daviv ua txhaum loj heev, ke ua txhaum nkauj nraug, ke tua neeg. Tiamsis thaum Vajntxwv paub hais tias tau ua txhaum rau Vajtswv lawm, ces nws tu siab thiab lees txim tiag tiag thiab tau Vajtswv zam txim huv tibsi rau nws. Vajntxwv Daviv thiaj li qhia txog lub neej uas nws tau saj dhau los hauv Ntawv Nkauj 51:17 hais tias: “Vajtswv, tej uas kuv coj tuaj fij rau koj ces yog kuv lub siab mos siab muag xwb, koj yuav tsis fee plhu rau tus uas txo hwjchim thiab lees nws tej kev txhaum ib zaug li”.
Paub tseeb hais tias peb yeej tau ua txhaum ntaus zaus rau Vajtswv thiab kuj muaj qee lub sijhawm Vajtswv siv peb cov kwvtij qhia tshwm tej kev txhaum uas peb tau ua. Qhov tseemceeb yog peb muaj tus cwjpwm li cas thaum hnov lwm tus hais tawm peb tej kev txhaum? Peb tus cwjpwm qhia pom peb lees kev txhaum tiag los dag. Thov Vajtswv pab kom peb txo hwjchim zeem paub tej kev txhaum uas yus tau ua lawm, tsis hais daws tiamsis cia li lees thiab tso kev txhaum tseg. Vajtswv coglus: “Txawm yog nej tej kev txhaum yuav liab cuag ntshav los kuv yuav ua kom dawb paug li daus, txawm yog nej tej kev txhaum dub doog los kuv yuav ua kom dawb paug li tej plaub yaj” (Yaxayas 1:18). Tsis muaj ib lub txim twg loj dhau uas Vajtswv yuav zam tsis tau li, tsuav yog peb tso kev txhaum tseg tiag tiag thiab thov Vajtswv zam txim.
Thov Vajtswv,
Vajtswv Vaj Ntsujplig, nyuam yaus ua Koj tsaug txog Koj lolus cogtseg yuav zam txim thaum uas nyuam yaus lees txim tiag tiag. Thov ntuas thiab qhia nyuam yaus zeem paub kev txhaum thaum ua txhaum lawm kom txo hwjchim lees txim, tso kev txhaum tseg thiaj tau Koj zam txim. Nyuam yaus tuav Tswv Yexus Khetos lub npe thov, Amees.
Peb puas npaj nroos lees txim, tso kev txhaum tseg kom tau Vajtswv zam txim?
Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoos: 1 Yauhas 5
Kênh Youtube BHKTHN: