Yakaunpaus 5:13-15
Nqe cim:
“Nws zam kuv tej kev txhaum huv tibsi thiab kho kuv tej mob zoo hlo” (Ntawv Nkauj 103:3).
Lus nug rau sawvdaws xav:
– Yakaunpaus qhia cov ntseeg uas raug tawg khiav mus nyob txhua qhov chaw ua dabtsi thaum muaj mob lossis muaj kev zoo siab?
– Vim li cas nws hais txog kev txhaum?
– Peb ua dabtsi thaum muaj mob, lossis ntsib kev ntxhov siab hauv kev ua neej?
Kev thov Vajtswv piv li kev ua pa thiab kev ciaj sia sab ntsuj plig ntawm tus ntseeg. Thov Vajtswv tsis yog ib lub luag haujlwm lossis ib tes haujlwm kom xaiv raws li yus yam koob hmoov, tiamsis yog ib txoj kev sib txuas lus nrog Leej Txiv saum ntuj ntawm txhua lub sijhawm, txhua qhov chaw, ib yam li peb ibtxwm ua pa nruab hnub hmo ntuj. Hauv tsab ntawv sau xa rau cov ntseeg tawg khiav mus nyob rau txhua qhov chaw, uas ntsib ntau yam kev txomnyem. Yakaunpaus txhawb lawv zog hais tias, cia li thov Vajtswv kom muaj zog sawv ruaj hauv kev ntseeg thaum ntsib kev txomnyem. Txhua tus uas muaj kev ntseeg loj, yuav tsum saib raws li Vajtswv Txojlus uas hais tias “thaum nej raug ntau yam kev nyuaj siab, nej cia li suav hais tias, nej tau koob hmoov zoo kawg” (Yakaunpaus 1:2). Kuj cia li thov Vajtswv los ntawm kev tsa suab hu nkauj qhuas Nws. Leejtwg muaj mob cia li hu cov txwjlaug hauv pawg ntseeg tuaj muab roj pleev thiab thov Vajtswv rau tus mob. Tes haujlwm pleev roj yeej tsis yog kuab tshuaj kho mob tiamsis yog ib tus yam ntxwv ntawm kev zam txim thiab hloov dua tshiab rau Vajtswv (Khiavdim 30:26-29). Vajtswv yuav kho tus neeg ntawd kom zoo mob.
Nqe 15 hais muaj zog txog sab ntsujplig ntawm tus muaj mob, Vajtswv yuav “kho kom tau tus uas muaj mob ntawd zoo”, “Yog nws tau ua txhaum, tus Tswv yuav zamtxim rau nws” (Phau txhais tshiab 2022). Yakaunpaus siv lo lus “yog” qhia pom hais tias, tsis yog yam mob twg puavleej vim yog kev txhaum ua rau mob, zoo li tus uas dig muag hauv nruab ntiab los yeej tsis yog kev txhaum ntawm niam txiv (Yauhas 9:1-3), rau qhov zoo li Yauj lossis timthawj Paulus ntawd yog raug mob nkeeg yog ntsib kev sim siab xwb, tiamsis paub tseeb hais tias lub neej sab ntsujplig tsis muaj zog ces yuav ua rau lub cev mus ua kev txhaum. Vajluskub qhia hais tias; muaj kev txhaum sibntsig txog rau kev mob nkeeg (Ntawv Nkauj 38:3; Mikhas 6:12-13; Xafaniyas 1:17). Tswv Yexus kuj hais ib yam li ntawd thaum Nws kho tus neeg tuag tes tuag taw (Yauhas 5:14). Yakaunpaus tej lus qhia hais txog kev thov Vajtswv kho tau tus muaj mob zoo ntawm sab nqaij tawv thiab tau zam txim kom muaj zog rau sab ntsujplig.
Thov Vajtswv thiab lees txim yog ib yam tseemceeb hauv tus ntseeg lub neej kom tau txais kev zam txim thiab tau kho zoo sab nqaij tawv thiab sab ntsujplig. Thaum uas peb muaj mob lossis ntsib kev txomnyem, kev nyuaj siab hauv lub neej, qhov xub thawj yog tshuaj xyuas yus tus kheej saib puas tau ua txhaum lossis ua ib yam dabtsi twg tsis hwm Vajtswv lossis ua ib yam dabtsi twg tsis raws li Vajtswv siab nyiam. Yog muaj tej ntawd, cia li lees thiab tso tseg, muab kev ntseeg los thov Vajtswv pab. Tseeb tiag yeej tsis yog txhua zaus Vajtswv puavleej kho peb tej mob nkeeg ntawm sab nqaij tawv zoo, tiamsis paub tseeb hais tias thaum uas tau Vajtswv zam txim lawm, peb sab ntsujplig yuav tau Nws kho zoo, thiab peb yuav zoo mob huv tibsi hnub uas tau ntsib Nws, nrog Nws nyob.
Thov Vajtswv,
Vaj Leej Txiv tus uas muaj kev hlub, nyuam yaus tau ua txhaum hauv kev xav, tej lus hais thiab tej haujlwm ua. Nyuam yaus tau tsis hlub Leej Txiv Koj kawg siab ntsws, tsis hlub kwvtij zejzog li hlub nyuam yaus lub cev thiab tsis tas siab thov Vajtswv thaum muaj mob sab nqaij tawv lossis sab ntsujplig. Thov Koj zam txim thiab pub kev kaj siab rau nyuam yaus. Nyuam yaus tuav Yexus Khetos lub npe thov, Amees.
Thaum tau Vajtswv zam txim thiab kho mob zoo, peb yuav coglus li cas rauVajtswv?
Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoos: 1 Xwmtxheej Vajntxwv 23
Kênh Youtube BHKTHN:

































