II Xwmtxheej Vajntxwv 30:15-16
Nqe cim:
“Nej rau siab ntso ua haujlwm tsis txhob tubnkeeg, thiab yuav tsum muab siab rau ua tes haujlwm uas Vajtswv kom peb ua.” (Loos 12:11)
Lus nug rau sawvdaws xav:
– Vim li cas cov povthawj thiab cov Levis pom lawv qhov kev txajmuag?
– Lawv ua dabtsi?
– Peb txiav txim siab ua dabtsi thaum yus pom tias yus ua tsis tau zoo es lwm tus ua tau, muaj kev hlub thiab siab dav fo?
Ntu Vajluskub no hais txog rooj Kevcai Hla Dhau nyob rau tiam Vajntxwv Hexekiyas uas ntau xyoo lawm tsis tau ua nyob hauv cov Yixalayees thiab cov Yudas. Ncaj rau hnub kaum plaub lub ob hlis uas raws li cov Yudais teev hnubnyoog, lawv tua tsiaj ua Kevcai Hla Dhau. Raws li Vajtswv Txojlus hais hauv Khiavdim 12, tus Tswv rhawv thiab qhia kom cov Yixalayees ua Kevcai Hla Dhau txhua lub xyoo kom nco txog tej uas Nws tau ua pub rau lawv thaum tawm nram tebchaws Iziv los, yog li Vajntxwv Hexekiyas xav kom cov pejxeem ua raws nraim li Vajtswv Txojlus hais (Teev Npe 9:13). Twb tsimnyog, rooj Kevcai Hla Dhau ua rau hnub kaum plaub lub ib hlis lawm tiamsis vim thaum ntawd tsis tau muaj cov povthawj uas ua kevcai ntxuav lawd txaus (II Xwmtxheej Vajntxwv 30:3) thiab tsis tau tuaj ua ke hauv lub nroog Yeluxalees, yog li vajntxwv thiab cov nomtswv thiaj nrog cov pejxeem nyob hauv lub nroog Yeluxalees sib tham thiab rov ua Kevcai Hla Dhau rau lub ob hlis. Yog li ntawd, lawv kuj ua raws nraim li tus Tswv txoj cai hais txog cov neeg tuaj ua kevcai lig, vim muaj haujlwm tseemceeb (Teev Npe 9:11).
Thaum pom cov pejxeem kub siab lug, xav ua raws li Vajtswv Txojlus qhia ua Kevcai Hla Dhau, cov povthawj thiab cov neeg Levis uas tseem tsis tau npaj siab ua kevcai ntxuav tus kheej raws li txoj cai, txajmuag kawg nkaus li. Lawv maj nroos ua kevcai ntxuav kom lawv huv thiab coj tej tsiaj hlawv fij mus rau hauv Tuamtsev. Lawv sawv ntawm qhov chaw ua haujlwm, txais cov ntshav tsiaj ntawm cov Levis coj mus nchos. Hauv cov pejxeem kuj muaj ntau leej tsis tau ua kevcai ntxuav kom dawbhuv, lawv tsis tau cai tua tsiaj, yog li ntawd cov Levis yuav tsum sawv cev tua cov tsiaj ntawd hloov cov pejxeem chaw.
Cov pejxeem qhov kev kub siab lug ua rau cov povthawj thiab cov Levis lub siab ntxias, ua xyem xyav ploj mus. Ntawm qhov uas txajmuag no, ua rau lawv lees txim thiab tig rov los rau siab ntso ua tus Tswv haujlwm. Lawv tsis yog ua tiav feem xyuam xwb tseem ua tas zog thiab ua ntau dua feem xyuam uas lawv tau ua mas thiaj li ua tas cov haujlwm rau hnub ua kevcai ntawd. Muaj nqe zaus peb kuj pom tau hais tias yus tsis xav ua, nkees lossis tso tseg tsis xav qhia tus Tswv zaj lawm. Thaum pom lwm tus kub siab lug mus qhia Txojmoo Zoo ces peb cia li pom khib lossis nyob twjywm vim yus pheej hais tias tes haujlwm ntawd tsis yog kuv tes. Vajtswv xav kom peb yuav tsum “paub txajmuag” zoo li cov povthawj thiab cov Levis thaud, lees txim thiab rau siab ntso ua kom tiav Tswv Yexus cov lus samhwm thiab ua Nws tes haujlwm tas siab.
Thov Vajtswv,
Tus Tswv, thov Koj pab kom nyuam yaus muab lub siab txias, tsis kub siab ua Koj tes haujlwm tso mus. Thov Koj qhia kom nyuam yaus kawm paub ua raws li cov neeg uas muaj siab nquag ua haujlwm hauv Pawg Ntseeg. Nyuam yaus tuav Tswv Yexus lub npe thov, Amees.
Peb puas pom tias yus txajmuag thaum ntsia lwm tus nquag ua haujlwm dua yus?
Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoo: II Vajntxwv 7
Kênh Youtube BHKTHN: