II Xwmtxheej Vajntxwv 33:1-11
Nqe cim:
“…tso plhuav tej kev phem kev qias uas kuv pom nej ua no tseg.” (Yaxayas 1:16b)
Lus nug rau sawvdaws xav:
– Vajntxwv Manaxes tau ua tej yam kev phem kev qias twg tabmeeg tus Tswv?
– Tus Tswv ua yam dabtsi los ceebtoom vajntxwv?
– Peb zeem paub yus yuav tau lees txim thiab tso yam twg?
Vajntxwv Manaxes los kav tebchaws thaum nws muaj kaum ob xyoos, nws kav tau tsib caug tsib xyoos. Ntu Vajluskub no qhia tias vajntxwv yim hnub yim ua phem ua qias dua. Lo lus “ua kev phem kev qias” (nqe 2), mus txog qib “ua txhaum loj heev”, txhais tau tias nws ua ntau yam kev phem kev qias (nqe 6), thiab “ua txhaum loj tshaj tej kev txhaum uas lwm haivneeg” ua (nqe 9). Vajntxwv rov txhim kho tej chaw pemlom saum tej roob siab uas thaud nws txiv rhuav povtseg, teeb thaj teev tus mlom Npa-as, teev tus mlom pojniam Aselas, uas yog Npa-as tus pojniam. Hauv qhov kev pe tus mlom pojniam Aselas, cov txivneej uas tuaj pe mlom ntawd koom siab nrog Npa-as deev cov niamntiav uas pivtxog tus pojniam Aselas. Qhov no yog qhov uas tibneeg xav ua kom txaus siab yus qhov kev nyiam. Vajntxwv teev tej hnubqub saum nraub ntug thiab teeb tej thaj teev dab, teeb tus mlom pojniam Aselas kiag hauv lub tshav puam Tuamtsev tsis zoo li lwm tus vajntxwv ua ntej nws. Vajntxwv tseem ua ntau yam kev phem kev qias xws li muab nws cov tub tua hlawv fij rau dab mlom; ua khawbkoob, yeessiv thiab saibyaig. Vajntxwv tau ua yam phem uas tus Tswv chim heev (nqe 6).
Thaum tsis hwm tus Tswv lawm ces Vajntxwv Manaxes kuj coj cov pejxeem mus ua kev phem kev qias thiab (nqe 9). Txawm yog Vajntxwv Hexekiyas uas yog manaxes txiv ntseeg Vajtswv los Manaxes ua tej uas txawv nws txiv tau ua tas los. Tus Tswv twb qhia ua ntej hais tias yog Nws haivneeg ua raws tus Tswv tej lus, tej kevcai thiab tej lus samhwm uas Mauxes twb muab qhia rau lawv ces lawv yuav tau ua neej nyob ntev hauv lub tebchaws uas Nws muab pub rau lawv cov yawgkoob (nqe 8). Nimno, vajntxwv txawm cia li coj tej pejxeem mus pemlom, ua rau lawv ua tej kev phem kev qias heev dua cov neeg uas tus Tswv twb ntiab lawv tawm hauv cov Yixalayees mus, thiab tom qab no ua rau lawv raug ntes coj mus ua qhev. Vajtswv tus uas muaj kev hlub, xav kom Vajntxwv Manaxes thiab cov pejxeem tso kev txhaum tseg, yog li Nws thiaj txib cov cev Vajtswv lus mus qhia, los lawv “tsis mloog lus”. Tiamsis tus Tswv muaj qhov uas yuav ua tau kom lawv mloog lus. Qhov ntawd yog Nws ua rau lawv raug cov tubrog Axilias tuaj tua. Vajntxwv Manaxes raug muab saw hlau khi coj mus tebchaws Npanpiloos.
Kev txhaum tsuas coj mus ua phem zuj zus ntxiv thiab coj ntau tus neeg mus ua txhaum. Yog tsis ua tib zoo mloog thiab ua raws li Vajtswv tej lus qhia ces cov ntseeg kuj yuav mus ua ntau yam kev phem tabmeeg Nws; caum tej kev phem uas ntiajteb ua, pemlom hauv siab tsis cia tus Tswv kav; ntseeg tej khawbkoob, yeessiv, saibyaig heev dua li uas ntseeg Vajtswv Txojlus; ua phem mus txog qhov uas tua menyuam hauv plab, muab tej menyuam tua povtseg ua ntej uas lawv yug los… Cia li lees txim kiag tamsim no, yog tsis ua li, txog tus Tswv lub tsijhawm, vim qhov uas Nws hlub Nws yuav rau txim hnyav heev kom peb paub ceevfaj.
Thov Vajtswv,
Tus Tswv, thov Koj qhia kom nyuam yaus tso txhua yam uas tsis haum Koj siab, hauv kev xav, kev ua neej tseg, thiab thov Koj pab kom nyuam yaus niaj hnub mloog, ua raws li Koj tej lus. Nyuam yaus tuav Yexus Khetos lub npe thov, Amees.
Peb puas tseem tabtom ua tej yam phem twg uas Vajtswv chim rau peb?
Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoo: II Xwmtxheej Vajntxwv 15
Kênh Youtube BHKTHN:

































