I Petus 3:18b-20
Nqe cim:
“Luag muab nws lub cev tua tuag, tiamsis nws tus ntsujplig sawv rov qab los.”
(I Petus 3:18b)
Lus nug xav:
– Vim licas Timthawj Petus ho hais hnyav txog Tswv Yexus qhov kev tuag ntawm sab nqaij tawv?
– Thaum uas Nws tuag lawm ces Nws “sab ntsujplig” ua dabtsi?
– Qhov no muaj lub ntsiab lus licas thiab pub txojkev cia siab dabtsi rau peb?
Timthawj Petus qhia meej hais tias Tswv Yexus qhov kev tuag ntawm sab nqaij tawv yog qhov uas muaj tseeb. Ntawm no yog ib qhov tseeb uas tseemceeb heev vim Tswv Yexus Khetos txojkev tuag thiab sawv rov los ntawm lub cev nqaij tawv yog tus qauv thiab kuj yog peb txojkev cia siab. Tswv Yexus twb ntsib tagnrho tej uas tibneeg ntsib, txawm yog yam kev txaus ntshai tshajplaws yog txojkev tuag los Nws kuj ntsib lawm, li ntawd Nws thiaj li totaub txog peb hauv txhua txhua yam, thiab yog tias Nws twb sawv hauv qhov tuag los lawm ces peb yeej yuav sawv rov los hauv lub cev uas ci ntsa iab thiab (I Kauleethaus 15:12-14, 17-20).
“Tiamsis nws tus ntsujplig sawv rov qab los”, lo lus “tus ntsujplig” yog hais txog Tswv Yexus tus mojyam uas nyob mus ibtxhis. Tswv Yexus tus mojyam nyob mus ibtxhis yeej niaj hnub ciaj sia nyob, txawm yog Nws lub cev nqaij tawv hauv ntiajteb no twb tuag lawm los xij; peb hnub tomqab, tus Tswv lub cev sawv rov los hauv lub mojyam hloov tshiab thiab nyob mus ibtxhis. Txawm yog Khetos yog tus uas muaj txojsia nyob mus ibtxhis, tiamsis Nws kuj tau ntsib ib ntu ntawm txojkev tuag sab ntsujplig, yog qhov uas raug cais tawm ntawm Vajtswv (Mathais 27:46). Nyob hauv kev tuag txhiv tibneeg tej kev txhaum, Khetos twb kovyeej txojkev tuag thiab sawv rov los ci ntsa iab; tiamsis, cov neeg txhaum thiab cov neeg uas tuaj hauv tsev pehawm uas tsis tau yug dua tshiab ces tseem yuav tuag vim lawv tej kev txhaum thiab yuav raug txim mus ibtxhis.
Thaum uas Tswv Yexus “lub cev” raug muab tso rau hauv lub qhov ntxa, ces Nws “tus ntsujplig” ho “mus qhia Vajtswv txojlus rau cov ntsujplig uas luag muab kaw cia lawm” (nqe 19). Muaj ob qhov uas yuav tsum tau hais kom meej. Qhov xubthawj, lo lus “qhia” hauv paus lus ces yog tshajtawm. Qhov thib ob, “cov ntsujplig uas luag muab kaw cia lawm”, “yog cov neeg uas tsis mloog Vajtswv lus thaum lub sijhawm uas Nau-es txua nkoj” (nqe 20), yog hais txog cov timtswv uas poob rau hauv txojkev txhaum nyob tiam Nau-ees (Chivkeeb 6:2-4). No yog cov timtswv uas ntxeev siab thiab ua tej kev txhaum phem kawg nkaus thaum lawv ua rau ib tiam tibneeg digmuag sab ntsujplig tas nrho, vim li ntawd, lawv thiaj li raug Vajtswv muab tej saw hlau uas tsis txawj xeb tsis txawj tu khi lawv cia (Yudas 6). Yam uas Tswv Yexus tshajtawm rau “cov ntsujplig uas luag muab kaw cia” no yeej tsis yog Txojmoo Zoo, rau qhov Txojmoo Zoo tsuas yog pub rau cov neeg tseem muaj txojsia nyob xwb, thiab yeej tsis muaj sijhawm thib ob rau cov uas tuag lawm. Ntawm no, Tswv Yexus mus tshajtawm rau cov yeebncuab paub txog Nws txojkev kovyeej kev txhaum, kev tuag, ntujtawg, tej dab thiab Xatas raws li Vajtswv Txojlus qhia hais tias: “…Yexus thiaj los yug ua neeg muaj roj muaj ntshav ib yam li lawv. Nws ua li ntawd, nws txojkev tuag thiaj rhuav tau dab Ntxwgnyoog lub hwjchim uas ua kom neeg tuag puastsuaj mus” (Henplais 2:14).
Xatas tau xav yuamkev hais tias ntoo khaublig yog qhov uas nws kovyeej ci ntsa iab, tiamsis nyob saum ntoo khaublig, Tswv Yexus lub hwjchim tau qhia tshwm txhij txhua thaum Nws kovyeej lub tebchaws uas tsaus ntuj nti, txij ntawd coj tau txojkev ruaj khov rau peb txawm yog peb yuav ntsib txojkev tuag los xij.
Thov Vajtswv,
Tus Tswv, nyuam yaus zoo siab hlo qhuas Koj vim Koj twb kovyeej txojkev tuag lawm. Koj txojkev tuag thiab txojkev sawv rov los kuj yog nyuam yaus txojkev cia siab uas ci ntsa iab ntag. Nyuam yaus tuav Tswv Yexus Khetos lub npe thov, Amees
Peb puas saib pom txojkev cia siab uas ci ntsa iab hauv Tswv Yexus tus ntoo khaublig?
Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoos: Daniyees 7
Kênh Youtube BHKTHN:


































