I Timautes 1:3-7
Nqe cim:
“Kuv hais li no twb yog kuv xav kom nej txawj sib hlub, muaj lub siab dawb siab zoo, muaj lub siab ncaj ncees thiab ntseeg Vajtswv tiag tiag. Muaj qee leej tsis totaub tej uas kuv hais no, lawv thiaj yuam kev mus hais tej zaj uas tsis muaj hauvpaus hauvntsis lawm.” (I Timautes 1:5-6)
Lus nug rau sawvdaws xav:
– Vim li cas tej uas “qee leej txivneej” qhia raug suav tias yog “tej zaj uas tsis muaj hauvpaus hauvntsis”?
– Yuav ua li cas thiaj zeem paub tau hais tias tej lus uas peb sib tham nrog lwm tus yog muaj qabhau lossis tsis muaj qabhau?
– Peb yuav tsum ua dabtsi thiaj qaij tau tej kev sib cav uas tsis muaj qabhau?
Qhov laj thawj txhawb kom Timthawj Paulus qhia nws tus tub hauv txojkev ntseeg uas yog xibhwb Timautes nyob twjywm hauv Efexus yog kom siv txojkev tseeb los txwv “qee leej txivneej” (nqe 3) uas yog cov xibhwb cuav tabtom qhia tej zaj uas tsis tseeb. Nyob hauv nqe 3 thiab 4, Timthawj Paulus qhia peb paub txog tej yam uas xibhwb Timautes yuav tsum txwv “qee leej txivneej” ntawd yog tsis txhob pub lawv “qhia tej zaj uas tsis tseeb” thiab “muab tej dabneeg thiab lawv cov yawgkoob tej npe uas sau cia rau hauv ntawv uas lawv hais tsis paub tas ntawd tso tseg.” Lo lus “tej dabneeg” txhais hais tias “tej lus nruas”, “tej lus tsis muaj tseeb”, ntawd yog tej kev ntseeg thiab tej zaj dabneeg piav txog tej vajtswv uas cov neeg txheej thaum ub nyiam mloog. Nyob rau tiam ntawd, tej kev ntseeg thiab tej dabneeg no feem ntau raug siv los ua lajthawj rau tej kev ua tsis ncaj ncees. “Cov yawgkoob tej npe uas sau cia rau hauv ntawv” yog cov yawgkoob tej npe uas pheej muab hais mus hais los. Ntawd yog tej uas Vajluskub tsis hais txog lossis tsuas hais dhau plaws xwb, yog li ntawd tibneeg thiaj li pheej sib cav tsis muaj hnub kawg txog tej yam uas tsis muaj qabhau.
Los ntawm lo lus samhwm uas Timthawj Paulus muab rau Timautes, peb kawm zeem paub tej kev sib tham thiab sib cav twg uas tsimnyog rau txojkev ntseeg, lossis zeem paub tej kevcai ntseeg tseeb thiab tej kev sib cav uas Timthawj Paulus hu hais tias “tej zaj uas tsis muaj hauvpaus hauvntsis.” Qhov xubthawj, tej kev sib cav uas tsis muaj qabhau tsuas “ua rau sawvdaws muaj lus sib cav sib ceg xwb, pab tsis tau kom sawvdaws ua haum Vajtswv siab” (nqe 4). Ntawm no yog kev sib cav txog tej yam uas Vajluskub tsis hais txog, ua rau cov neeg tuaj koom poob rau tej kev sib cav uas tsis muaj hnub kawg vim tsis muaj lus teb tseeb, thiab thaum kawg ua rau sib cais vim tsis muaj kev sib haum xeeb. Tiamsis, tej kevcai ntseeg tseeb ua rau “txawj sib hlub, muaj lub siab dawb siab zoo, muaj lub siab ncaj ncees thiab ntseeg Vajtswv tiag tiag” (nqe 5). Hais raws lwm seem, kev sib tham txog Vajtswv Txojlus tseeb yuav tsum pib ntawm tej kev xav dawbhuv, lub siab ncaj ncees thiab coj mus rau kev hlub. Tej kev sib cav tsimnyog yog kev sib cav uas pab kom Vajtswv tes haujlwm loj hlob thiab sib txhawb txojkev ntseeg ruaj khov.
Niaj hnub nimno, muaj coob leej tseem yooj yim poob mus rau kev sib cav txog tej yam uas Vajluskub tsis tau hais meej lossis tej yam uas tsis cuamtshuam txog txoj kev cawm dim. Yuav kom qaij tau tej yam yuamkev ntawd, peb yuav tsum kawm Vajtswv Txojlus ntawm lub siab ncaj ncees txhua hnub, thov Vaj Ntsujplig taw kev thiab qhia kom peb txhob poob rau tej kev sib cav uas tsis muaj qabhau.
Thov Vajtswv,
Tus Tswv, thov pab kom nyuam yaus ceev faj tsis poob mus rau tej kev sib cav uas tsis muaj qabhau, tsis muaj nqis rau txoj kev ntseeg xwb tiamsis tseem cuam tshuam phem rau lwm tus. Thov pab kom nyuam yaus mob siab thiab sib pab kawm Koj Txojlus, thiaj tsis poob rau tej kev sib cav tsis muaj nqis. Nyuam yaus tuav Yexus Khetos lub npe thov, Amees.
Peb puas mob siab kawm Vajtswv Txojlus txhua hnub?
Nyeem Vajluskub hauv peb lub xyoos: Yelemis 12
Kênh Youtube BHKTHN:

































